Emocionālais izsīkums

Ir pagājis jau vairāk kā mēnesis un es neesmu uzrakstījusi šeit ne rindiņas. 

Kas ar mani noticis? Es to izskaidroju ar rudeni un to, ka tuvojas ziema un es kā lācītis lienu savā migā uz ziemas miegu. Tomēr tā nav. Es piedzīvoju kārtējo emocionālo izsīkumu jeb vienu no izdegšanas veidiem.

Kā tas notiek? Kā atpazīt?

Emocionālais izsīkums nerodas vienas dienas laikā. Tas parādās lēnām, stresam uzkrājoties ilgākā laika posmā, darot darbu, kas prasa emocionālo atdevi. Darbs nav fiziski smags, pat var nebūt pārāk noslogots, bet ir sajūta, ka darbs zaudē jēgu, ir daudz līdzpārdzīvojumu vai arī parādās bailes par darbu, par nākotni. Tas izpaužas dažādos veidos, kuri pirms tam nav bijuši raksturīgi.

Fiziskajās izpausmēs  tas parādās kā nogurums un nomāktība, galvassāpes, kas nav raksturīgas ikdienā, nespēks no rītiem uzreiz pēc pamošanās, ja naktī ir gulēts, vai pēc pāris stundām; gremošanas traucējumi vai izmaiņas ēšanas paradumos, piem., negribās vairs ēst; miega traucējumi, piemēram, esmu ļoti noguris, bet nevaru iemigt vai arī aizmiegu uzreiz, bet ap trijiem, četriem pamostos un nevaru vairs aizmigt, vai arī ir paviršs un sekls miegs; samazināta pretestība pret infekcijām jeb visas infekcijas pēkšņi ir manējās; asinsspiediena izmaiņas, sirdsklauves, muguras sāpēs u.c.

Izziņā un domāšanā parādās grūtības koncentrēties, skaidri un radoši domāt, samazinās humora izjūta, pavājinās atmiņa, pavājinās verbālās prasmes, kas izpaužas negribēšanā runāt vai arī ir grūti noformulēt domu.

Emocionāli var parādīties pārlieku jūtīgums pret visu un raudulība, vientulības sajūta, panikas lēkmes, pesimisms, kas izpaužas domās, ka nekur jau nekas nebūs savādāk, es esmu slikts visiem, bet citi jau ir tie labie, ir hroniski slikts garastāvoklis, ir apnikums vai bezspēcības sajūta, jo es taču neko nevaru atrisināt. Parādās arī nepacietība un viegla aizkaitināmība, niknums un dusmas. Pazeminās pašvērtējums un paaugstinās prasīgums pret sevi vērtējot sevi zemāk nekā patiesībā ir gan profesionāli, gan citās jomās. Parādās vēlēšanās aizbēgt.

Uzvedībā ieviešas smēķēšanas paradums vai smēķētājiem pārmērīga smēķēšana, alkohola pārmērīga lietošana, dažādu medikamentu lietošana. Neefektīva laika izmantošana, paātrināta un haotiska darbošanās vai arī pasivitāte un nespēja paveikt uzdevumus. Parādās kavēšana, kas nav bijusi raksturīga pirms tam. Melnais humors, kritiska attieksme pret citiem vai arī izvairīšanās no kolēģiem, piem., neietur kopā kafijas pauzes, attiecību pārtraukšana. Un profesionālās un sabiedriskās dzīves neatšķiršana jeb darbs nāk līdzi uz mājām un hobijiem vairs nav vietas, parādās intereses trūkums.

Un ko darīt?

Vispirms pamani signālus, atšifrē un rīkojies.

Runājot par emocijām, ir jāsaprot, ka nav sliktu emociju. Emocijas ir signāls par to, kas notiek tavā iekšējā vai ārējā pasaulē. Emocijas ir kā dūmu detektors, kas signalizē par tavām vajadzībām. Tāpēc ir svarīgi pamanīt, atšifrēt jeb saprast un vadīt. Pamanīt ar labvēlību, tas saprast, kas tas ir, par ko tas ir, izvērtēt – vai man ir prasmes un zināšanas par to kā vadīt šīs emocijas.

Un atceries, ka emocijas, ķermeniskās izpausmes, uzvedība un domas ir cieši saistītas un viena otru ietekmē un izpaužas kaut kādā darbībā jeb rīcībā, kas savukārt arī ietekmē visus šos elementus.

Ja esi ticis līdz secinājumiem un saproti, ka tev nav prasmju vai zināšanu jeb esi iestrēdzis pie jautājuma “ko man tagad darīt?”, meklē palīdzību pie supervizora vai cita speciālista, kas palīdzēs atrast iemeslus un veidus, kā sakārtot tev tavu līdzsvaru ikdienā.

Izmantotie avoti: 

Apine, E., Novērst izdegšanu. Lekcijas līdzsvarotai ikdienai. https://openminded.lv

Ābeltiņa, M. Emocijas darba vietā, un ko ar tām darīt?

2 komentāri - Emocionālais izsīkums

Komentēt